Maskačka

Latgales priekšpilsētas apkaimes daļa, ko vietējie iedzīvotaji dēvē par Maskačku. Konkrētā rajona teritorija lokalizējas Rīgas centrālās daļas dienvidaustrumos ārpus dzelzceļa loka. Maskavas forštate robežojas starp dzelzceļu un Daugavu (gar Zaķusalas krastmalu), līdz sasniedz Dienvidu tiltu, Vecrīgas, Dārzciema, Katlakalna, Centra un Ķengaraga rajona teritorijas.

Primārie Maskavas priekšpilsētas ielu nosaukumi izskaidrojami ar etnisko dominitāti, tie tika nodēvēti par godu Krievijas un Latgales konkrētajiem objektiem, jo forštates vēsturiskie pamatiedzīvotaji ir ebreji un krievu tirgotāji, kurus Rīgas rāte nelaida iekš vaļņiem. Vēsturiskās attīstības pirmsākumi mēklējami 14. gadsimtā, kad viduslaiku vācu tirgotāju organizācijas - Hanzas savienība, aktualitāte nodrošināja savstarpējo interešu pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā. Maskavas forštates izdevīgā pozīcija – Daugavas krastmala, padarīja šo rajonu par vienu no Baltijas jūras valstu tirdzniecības centriem, iegūstot nosaukumu Lastadija (tulk. no vācu val. – krava).

Maskavas priekšpilsētas rajona viduslaiku perioda attīstība progresēja lēni, taču, iesākoties urbanizācijas industriālajam laikmetam, strauji pieauga rūpniecisko nozaru darbība. Laika posmā no 15. – 17. gs. Lastadijā izveidota tā laika Eiropas līmeņa kvalificēta kuģu būvētava, dibināta elementārskola latviešu bērniem un novērota nozaru mazstāvu būve. 1656. gadā Zviedru pulkveža un inženiera J. Rodenburga aizsardzības sistēmu plānu ietvaros tika paredzēta priekšpilsētu nocietinājumu bastionu apbūve, kā rezultātā izveidojās Rodenburga grāvis, kas līdz 1875. gadam pozicionējās starp tagadējām Lāčplēša un Dzirnavu ielām, sasniedzot Maskavas ielu.

1650. gadā Maskavas forštates ģeogrāfiskās atrašanās dēļ tika izbūvēti drošinājumi – Jāņa dambis. Udenstilpņu tuvums veicināja zaļo zonu attīstību: Kojusalas, Miera un Maskavas dārzi, Komunistisko brigāžu parks, kā arī sporta manežs. 18. gs. organizācijas līmenis pierādāms ar Rīgas Centrāltirgus pastāvēšanu (likvidēts sanitārijas apsvērumu dēļ), ar satiksmes tīkla strukturizāciju – zirgu tramvajs, kas ar nelielu laika intervālu pārtapa par elektrisku.

Mūsdienās par forštates unikalitātes akcentu tiek uzskatīts rajona reliģiju daudzveidību fakts. Maskačkā tiek pārstāvētas piecu dažādu ticību baznīcas: neogotiskā stila Sv. Franciska katoļu baznīca, Svētā Jēzus baznīca, Grebenščikova Vecticībnieku lūgšanas nams, Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca, Visu svēto pareizticīgo baznīca, Sv. Jāņa pareizticīgo katedrāle, kā arī ebreju sinagoga, kur pēc traģiskiem Otrā pasaules kara notikumiem ierīkots vairs tikai memoriāls.

Par Maskavas forštates vērienīgākajiem kultūrvēsturikā mantojuma objektiem uzskatāmi Sarkanie spīķeri un padomju laikā celtā Zinātņu akadēmijas augstceltne. Rajonam raksturīgā izbūves struktūra ir mazstāvu ēku kompleksi. Ekonomisko apgrozījumu sfēru galvenie centri: 'Agroapgāde' un 'RD Electronics' tirdzniecības uzņēmumi.



maskacka.lv domain is for sale
Any questions? Please contact Artem